| Summary: | Dati par pacienta ar veselību saistītās dzīves kvalitātes izmaiņām pēc revaskularizācijas, un par to, kā veiktā manipulācija ietekmē pacienta ikdienas aktivitātes, kognitīvās funkcijas un vispārējo veselības stāvokli, un vai šiem faktoriem varētu būt nozīme pielietojamās revaskularizācijas metodes izvēlē, pasaules literatūrā ir diskutabli. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt ar veselību saistītās dzīves kvalitātes izmaiņas pacientiem ar nozīmīgu miega artērijas stenozi, tāpat arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes atšķirības pacientiem ar simptomātisku un asimptomātisku miega artērijas stenozi; novērtēt iespējamu saistību starp dzīves kvalitāti un pacientu demogrāfiskiem un klīniskiem parametriem. Pētījumā tika iekļauti 33 pacienti. Dzīves kvalitātes novērtējuma anketa (SF-36v2) vidējās zemākās fiziskās funkcionālās spējas (PF) vērtības bija pacientiem ar pārciestu cerebrālu infarktu. SF-36v2 vērtības, kas attiecas uz fiziskā veselības stāvokļa ietekmi uz iesaistīšanos darbā un citās ikdienas aktivitātēs (RF) bija zemas pacientiem ar pārciestu cerebrālu infarktu, kā arī pacientiem ar citām blakus saslimšanām. Sievietēm, pacientiem ar pārciestu cerebrālu infarktu, kā arī pacientiem ar citām blakus saslimšanām sāpju sindroma izteiktības un ietekmes uz darbu un citām ikdienas aktivitātēm (BP) vērtības bija zemākas, bet kopējā veselības stāvokļa pašvērtējuma (GH) zemākās vērtības bija tikai sievietēm. Lai gan nebija statistiski ticamu atšķirību, tomēr SF-38v2 fiziskās funkcionālās spējas (PF) vērtības un vērtības, kas attiecas uz fiziskā veselības stāvokļa ietekmi uz iesaistīšanos darbā un citās ikdienas aktivitātēs (RF), varētu mainīties, ja pētījumā tiktu iekļauti vairāk pacientu, jo redzams, ka standartdeviācija ir salīdzinoši liela. Pētījumā tika novērota statistiski ticama vidēji cieša korelācija starp vidējām SF-36v2 psihiskās veselības vērtībām un MoCA testa rezultātiem. Tika netieši novērota iespējama korelācija starp MoCA testa vērtībām un vidējām SF-36v2 fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa ietekmes uz sociālajām aktivitātēm (SF) vērtībām, kas varētu būt statistiski ticamas, ja pacientu skaits būtu lielāks. Pacientiem ar nozīmīgu miega artērijas stenozi bija zemākas vērtības, kas attiecas uz fiziskā veselības stāvokļa ietekmi uz iesaistīšanos darbā un citās ikdienas aktivitātēs (RF), sāpju sindroma izteiktību un ietekmi uz darbu un citām ikdienas aktivitātēm (BP) un kopējā veselības stāvokļa pašvērtējuma (GH) vērtības. Ar veselību saistītās dzīves kvalitāte bija zemāka pacientiem ar iepriekš pārciestu cerebrālu infarktu, un to neietekmēja ne dzimums, ne citi klīniskie parametri.
|
|---|
