Drūmie Staļina represiju gadi Latvijas Universitātē
Tas bija laiks starp pirmo un otro padomju varas okupācijas periodu Latvijā un vācu režīmu starp tiem. Pēc kara beigām Staļins gribēja pārspēt ārvalstu zinātnes sasniegumus. To solījās izdarīt T. Lisenko ar saviem palīgiem (O. Ļepešinsku un G. Bošjanu). Šajos drūmajos laikos 1948. gadā ar likumu bij...
Main Author: | |
---|---|
Format: | Article |
Language: | English |
Published: |
Rīgas Stradiņa universitāte
2010-12-01
|
Series: | Acta Medico-Historica Rigensia |
Subjects: | |
Online Access: | https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/72/1/amhr.2010.IX.298-311.pdf |
Summary: | Tas bija laiks starp pirmo un otro padomju varas okupācijas periodu Latvijā un vācu režīmu starp tiem. Pēc kara beigām Staļins gribēja pārspēt ārvalstu zinātnes sasniegumus. To solījās izdarīt T. Lisenko ar saviem palīgiem (O. Ļepešinsku un G. Bošjanu). Šajos drūmajos laikos 1948. gadā ar likumu bija aizliegta klasiskā ģenētika, bet šūnām "vajadzēja" veidoties no dzīvās vielas. Politiskās represijas vērsās pret tiem darbiniekiem, kuru radi bija leģionāri vai arī citādi "kaitīgi" cilvēki. LU fakultātēs daudzi darbinieki gan zinātniskās pārliecības, gan politisko iemeslu dēļ tika represēti. Visu šo cilvēku mūža gājums ir izziņas vērts. Šajā rakstā minēšu divus latviešu ģenētiķus ar pasaules vārdu, kuri tika represēti savas zinātniskās pārliecības dēļ. Tie ir Jānis Hilārijs Lielmanis (1895–1970) un Jānis Lūsis (1897–1979). |
---|---|
ISSN: | 1022-8012 2592-818X |