Psihiatriskās aprūpes problēmas Latvijā 20. gs. 20.–30. gados

• Main Author: Ieva Lībiete
• Format: Article
• Language: English
• Published: Rīgas Stradiņa universitāte 2016-12-01
• Series: Acta Medico-Historica Rigensia
• Subjects: psihiatrijas vēsture; psihiatriskās slimnīcas Latvijā; Tabors; Staļļplacis; Ģintermuižas psihiatriskā slimnīca; Daugavpils psihiatriskā slimnīca; Aleksandra augstumu slimnīca; Strenču psihiatriskā slimnīca; Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca; Hermanis Buduls; Kristaps Neibergs; Veselības departaments; sociālās apgādības likums; deinstitucionalizācija; Popes kolonija; psihiatriskā kolonija; starpkaru periods
• Online Access: https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/49/1/amhr.2016.X.57-89.pdf

Medicīniskā izpratnē psihiatrijai ir visai nesena vēsture, kaut gan garīgās slimības cilvēcei pazīstamas jau kopš senajiem laikiem, un vienmēr ir bijuši cilvēki, kuru pienākums vai iniciatīva bija rūpes par slimajiem. Par psihiatrijas kā medicīnas nozares sākumu pieņemts uzskatīt 18. gs. beigas, kad sākumā Francijā, vēlāk arī pārējā Rietumu pasaulē sākās pārmaiņas psihiatriskajā aprūpē un tika popularizēta humāna attieksme un morālā ārstēšana garīgo slimību gadījumā. Šīs pārmaiņas vēsturē pazīstamas kā Filipa Pinela reformas. Savukārt 19. gadsimtam un it sevišķi 20. gadsimta sākumam Rietumu pasaulē raksturīgs institucionalizētas psihiatrijas uzplaukums, kas medicīnas vēstures pētījumos skaidrots dažādi. Par tā iemesliem tiek minēti zinātniskie sasniegumi psihiatrijā un psihiatrijas kā akadēmiskas disciplīnas attīstība, industrializācijas un urbanizācijas sekas, kā arī likumdošanas izmaiņas nolūkā nodrošināt vidusslāņa vēlmi pēc kārtības un drošības.