Urine Neutrophil Gelatinase-Associated Lipocalin Determination as a Donor Auxiliary Examination Method — First Results

• Main Authors: Maļcevs Aleksandrs, Jušinskis Jānis, Truškovs Sergejs, Ševeļevs Viktors, Rozentāls Rafails
• Format: Article
• Language: English
• Published: Sciendo 2013-04-01
• Series: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B, Natural Sciences
• Subjects: kidney transplantation; deceased donors; urine ngal
• Online Access: https://doi.org/10.2478/prolas-2013-0003

Pieaugošs donororgānu trūkums ir iemesls mirušo donoru atlases kritēriju paplašināšanai, līdz ar ko arvien biežāk tiek izmantoti vecāka gadagājuma donori, donori ar paaugstināto seruma kreatinīna līmeni, ka arī donori pēc sirdsdarbības apstāšanās. Šādu donoru izmeklēšana ir stipri ierobežota laika trūkuma dēļ un donororgāna kvalitātes noteikšana joprojām balstās uz klīniski laboratoriskiem donora skrīninga datiem. Ir nepieciešams ieviest jaunas izmeklēšanas metodes donororgānu funkcionāla stāvokļa precizēšanai, kas ļautu veikt korektu donoru atlasi. Šajā retrospektīvajā pētījumā tika iekļautas visas secīgas transplantācijas (n - 97), kas tika veiktas no mirušiem donoriem (n - 63) laika periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. novembrim, kur tika noteikts donora urīna neitrofilu asociētā želatināzes lipokalīna (NGAL) līmenis un recipienti bija izsekojami vismaz vienu gadu pēc transplantācijas. Tika apkopota informācija par donoru urīna NGAL līmeni, atlikto transplantāta funkciju biežumu, akūtām atgrūšanas reakcijām, kreatinīna līmeni pirmajā pēctransplantācijas gadā funkcionējošiem transplantātiem, donororgānu zaudējumiem un recipientu nāvēm gada laikā. Tika novērota vidēji stingra donora urīna NGAL un seruma kreatinīna korelācija (r = 0,543, P < 0,001). Atlikta transplantāta funkcija novērota 20 recipientiem un uzrādīja statistiski ticamu saistību ar paaugstināto donora kreatinīna līmeni (0,135 ± 0,061 vs. 0,108 ± 0,04 mmol/1 tūlītējas funkcijas gadījumā, P < 0,05). Gadījumos, kad tika konstatēts paaugstināts donora seruma kreatinīna līmenis un paaugstināts urīna NGAL līmenis, tika novērota sliktāka transplantāta funkcija pirmajā gadā pēc transplantācijas. Transplantācijas gadījumos no donoriem ar paaugstinātu urīna NGAL līmeni, bet normālu seruma kreatinīna līmeni, tika novērota sliktāka transplantāta funkcija, recipientam izrakstoties no stacionāra un vienu gadu pēc transplantācijas. Viena gada transplantāta dzīvildze un recipientu dzīvildze starp grupām neatšķīrās. Jāsecina, ka donora urīna NGAL līmeņa noteikšanu var izmantot kā donora papildizmeklēšanas metodi transplantāta funkcionāla stāvokļa noteikšanai un pēctransplantācijas rezultātu prognozēšanai. Pētījums ir jāturpina ar lielāku respondentu skaitu un ilgāku recipientu novērošanas periodu.